Nodokļi

Praktiski neviena valsts nav izņēmums tajā ziņā, ka cilvēki ne līdz galam saprot, kur viņu nodokļos samaksātā nauda tiek izlietota, līdz ar to esot ļoti neatmierināti ar to, ka nodokļu likmes ir tik augstas. Latvija it nemaz nav izņēmums šajā ziņā, tieši otrādi, man ir sajūta, ka sūdzamies vēl vairāk par to, ka liela daļa no mūsu nodokļos samaksātās naudas vienkārši izgaist. Kad runa ir par nodokļiem, kas tiek aprēķināti no mūsu darba algām, tie ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa 20000 SEK apmērā.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek aprēķinātas no darbinieka ienākumiem, nodrošina to, ka persona var saņemt noteiktus pakalpojumus, kuri ir pieejami atkarībā no veikto iemaksu lieluma. Jo lielākas ir kopējās iemaksas, jo lielāks būs aprēķinātā pabalsta, pensijas un atlīdzības apmērs pēc tam. Visas šīs veiktās iemaksas gadu gaitā tiek iedalītas pa kategorijām, piemēram, valsts pensiju apdrošināšana, apdrošināšana, ja persona ir bezdarbnieka statusā, kā arī iesaistīta nelaimes gadījumos darba vietā vai cieš no arodslimībām. Šajā maksājumā tiek arī iekļauta invaliditātes, maternitātes, slimības un vecāku apdrošināšana. Tātad, ja tiek veikti visi noteiktie maksājumi, tad persona ir apdrošināta no valsts puses pret visiem šiem dzīves gadījumiem. Ja kāda no šīm problēmām skars darbinieku, tad valsts garantē sniegt finansiālu palīdzību. Obligātā iemaksa kopumā ir 35.09 procenti, kas tiek daļēji segta no darba devēja un darba ņēmēja puses. Darba devējs sedz lielāko pusi, no visām izmaksām, kas ir 24.09 procenti, no visi maksājuma objekta, tas nozīmē, ka darbinieks sedz atlikušos 11 procentus.

Maldīgs ir uzskats, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tikai tie cilvēki, kuri strādā. Nodoklis ir jāmaksā arī tām personām, kuras gūst ienākumus no jebkāda veida saimnieciskās darbības, ja vien darbība nav pakļauta kādiem izņēmumiem, kā arī no kapitāla, mikrouzņēmuma un laukstrādnieku ienākumiem. Tas būtībā nozīmē, ka praktiski jebkāda veida ienākums tiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vienkāršākajā gadījumā nodokli maksā darba devējs par nodarbināto personu, bet bieži vien fiziskajai personai ir jāiemaksā nodokļa apjoms valsts budžetā, ja nav noteikts citādi.

Vēl viens nodoklis, ko reti kurš vairs pamana, ir pievienotās vērtības nodoklis. Katru reizi, kad kaut ko iegādājamies, papildus jau noteiktajai cenai tiek aprēķināts PVN. Šobrīd Latvijā PVN pamatlikme ir 21 procents, taču pēdējo gadu laikā ir izveidoti vairāki samazinātās likmes gadījumi. Kopumā sanāk, ka ļoti liela daļa no mūsu ienākumiem tiek samaksāti nodokļos un atgriezti valsts budžetā. Aktuāls paliek jautājums, kā šī nauda tiek izlietota un kāpēc nodokļu likmes nesamazinās.

Pāris gadus atpakaļ tika uzsākta kampaņa, lai parādītu cilvēkiem, kā tiek iztērēta nodokļos iekasētā nauda, bet man vēl aizvien ir sajūta, ka ne visi ir pievērsuši tam uzmanību. Tātad 37.2 procenti no visiem valsts līdzekļiem tiek iztērēti sociālajai aizsardzībai jeb respektīvi visiem tiem pakalpojumiem, par kuriem veicam obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas ir pensijas, pabalsti, u.c., tālāk 17.2 procenti tiek novirzīti pašvaldībām un 10 veselības nozarei. 8.8 procenti no visa budžeta tiek atvēlēti izglītības (utan kreditprövning), zinātnes, sporta un kultūras attīstībai, 5.8 ekonomiskajai attīstībai. 5.7% tiek novirzīti aizsardzības sektora stiprināšanai, 5.5 kārtības un drošības nodrošināšanai. Diemžēl veseli 5.3 procenti no visiem budžeta līdzekļiem tiek atvēlēti valsts parāda dzēšanai un visām ar to saistītajām izmaksām, 0.5 vides aizsardzībai un 2.9 visiem pārējiem izdevumiem.